Šā gada ziema laikam aizmirsusi, ka viņai piestāv baltā krāsa, sniegs un kupenas.
Bet…, ja sniegs sasnieg tā, ka visi ceļi un taciņas ir aizsnigušas, laiks uzvelt sniegavīru,… vai divus,… varbūt arī vēl vairāk- lai ir vesela sniegavīru ģimene.
Tā tas notiek pasakā par sniegavīru pazudušajiem deguniem(K. Dangole “Sniegavīri un pazudušie deguni”), ko lasījām kopā ar mazajiem Vardīšu grupiņas bērniem Baldones bibliotēkā.
Šī pasaka ir par sirsnīgu kopā būšanu, piedzīvojumiem un labsirdību, jo galu galā- “Nav svarīgi, kāds ir tavs deguns. Svarīgākais- kāda ir sirds”(grāmatas citāts).
Tā kā sniegavīrus ārā nesanāca uzvelt, tad darījām, ko varējām un sniegavīrus uzlikām uz atklātnītēm,- gan ar burkāndeguniem, gan čiekurdeguniem, tējkannu galvas rotām un šallēm. Un- nedaudz spīgulīšu īstam Ziemassvētku noskaņojumam.
