Katlakalna bibliotēka ļoti rūpīgi veic novadpētniecības materiālu vākšanu, apstrādi, glabāšanu un popularizēšanu. Bibliotēka ir izveidojusi un apkopojusi plašu novadpētniecības materiālu par Katlakalnu un tā iedzīvotājiem. Ir izveidotas mapes ar materiāliem par Katlakalna ievērojamiem novadniekiem – Garlibu Helvigu Merķeli, Robertu Gabri, Robertu Feldmani, Paulu Lejiņu. Par Katlakalna baznīcu, par Katlakalnu un katlakalniešiem, u.c.
Latvijas Kultūras koledžas Bibliotēkzinātnes un informācijas studiju programmas studentes H.Meijas kursa darbs:
- gadā ir izstrādāts bibliogrāfiskais rādītājs ,,Katlakalna kultūrvēsturiskais mantojums’’ laika posmā no 1988.-2008.gadam, par Katlakalna ievērojamākajiem novadniekiem Garlibu Helvigu Merķeli, Johanu Heinrihu Baumani, Paulu Lejiņu, Robertu Gabri, Robertu Feldmani.
Ir izveidoti un uzkrāti 7 albumi no bibliotēkas rīkotajiem pasākumiem, kas katru gadu tiek papildināti. Tiek veidoti elektroniskie ieraksti datubāzē, lai saglabātu svarīgākos materiālus un informāciju arī nākamajām paaudzēm.
Svarīgākie apskatāmie objekti:
Katlakalna evaņģēliski luteriskā baznīca celta 1791.-1792. gadā un ir viens no slavenā arhitekta Kristofa Hāberlanda labāķajiem darbiem. Valsts nozīmes arhitektūras un mākslas piemineklis. Baznīca veidota stingri klasiskās formās ar cilindrisku telpu un mūra kupola pārsegumu. Gadsimtu gaitā dievnamu pamazām apņēmis priedulājs, un tikai pienākot tuvāk, skatienam paveras skaistā rotonda ar kupola jumtu, atgādinādama saveno Romas Panteonu miniatūrā. Sākotnēji uz jumta bijis neliels dekoratīvs tornītis – “laterna”, bet jumtu noplēsusi 1802. gada vētra. Esot arī nostāsts, ka “laterna” maldinājusi Daugavas kuģotājus, jo viņi to uztvēruši kā bāku. Baznīcā spēlējis ērģeles, vadījis kori un mācītāja prombūtnes laikā dievkalpojumus noturējis nākamais dzejnieks Fricis Bārda, būdams skolotājs blakus esošajā draudzes skolā.
Pēc atgriešanās no izsūtījuma par draudzes mācītāju ilgu laiku kalpoja LU teoloģijas profesors un Latvijas baznīcas vēsturnieks Roberts Emīls Feldmanis, kurš izveidoja dendroloģisku parku ap baznīcu.
2014.gadā Katlakalna baznīca atzīmēja savu 220 gadu pastāvēšanu un tiek uzsākti rekonstrukcijas darbi. 2016.gada 2.jūlijā ar svētku dievkalpojumu tika atklāta atjaunotā kultūrvēsturiskā pērle – Katlakalna evaņģēliski luteriskā baznīca.
Depkina muiža jeb tagad – Rāmavas muiža – viens no Ķekavas novada nozīmīgākajiem kultūrvēsturiskajiem objektiem. Kā publicista un rakstnieka Garlība Helviga Merķeļa dzīvesvieta iekļauta valsts nozīmes vēstures pieminekļu sarakstā. Vecā kungu māja, kurā dzīvojis Merķelis, nav saglabājusies. Pašreizējā kungu māja datēta ar 19. gs. vidu. Dokumenti liecina, ka Depkina muiža ir viena no vecākajām Rīgas pilsētas muižiņām un ka 1723. gadā tā pāriet virsmācītāja B. Depkina īpašumā. 1808. gadā muižu ķīlas valdījumā iegūst baltvācu publicists, rakstnieks un apgaismības filozofijas pārstāvis Garlībs Merķelis, 1816. gadā tā pilnībā kļūst par viņa īpašumu
Sauliešu pilskalns bijis apdzīvots jau pirms trīstūkstoš gadiem, t. i., I gadu tūkstotī p.m. ē. Vietējie iedzīvotāji to sauca par Pļavniekkalnu. Pašreizējo nosaukumu tas dabūjis 1971. gadā, kad arheologs Māris Atgāzis pētīja to mazumiņu, kas vēl bija atlicis no kādreizējā 5-6 m augstā pilskalna Daugavas attekā Olektē ietekošā strauta malā. Šis nosaukums patapināts no blakusesošajām mājām, kuru teritorijā tas atrodas – Sauliešiem. Tā tika nosauktas senas Sloku mājas.
Katlakalna Tautas nams, ēka celta 19. gs. beigās kā Katlakalna pagasta un tiesas nams apdzīvotajā vietā, ko tolaik sauca par Pļavniekkalnu vai Pļavniekciemu. Tajā bija darba telpas pagasttiesai, pagastvaldei, kancelejai, dzīvoklīši skrīverim un ziņnesim, īslaicīga aresta telpa, divas mazas istabiņas pagasta nespējniekiem un, galvenais, liela zāle iedzīvotāju sapulcēm. Tādējādi šis nams pieredzējis arī 1905. gada notikumus: cara portretu dedzināšanu, mītiņus un sapulces, arī soda ekspedīcijas ierašanos un ļaužu publisko pēršanu. Vēļāk uzņēmīgākie pagasta iedzīvotāji te nodibināja vairākas biedrības, kas darbojās pagastvaldes uzraudzībā, arī 1908. gadā izveidoto Katlakalna bibliotēkas biedrību. Tā lika pamatus publiskai bibliotēkai un amatiermākslas kolektīvu darbībai, rīkoja izglītojošus priekšlasījumu un balles. Vēlāk ēka pamatīgi pārbūvēta, te darbojusies pašvaldība, bijis veikals un feldšerpunkts. Mūsdienās šeit iekārtojies tautas nams un bibliotēka.
Pļavniekkalna sākumskola jau otro gadu Daugavas krastā starp Rīgu un Ķekavu atrodas Pļavniekkalna sāķumskola. Katlakalna pagasta Pļavniekkalna pamatskola atklāta 1869. gadā Pļavniekkalna muitas namā, un tās atvēršanu organizēja Rīgas pilsētas dome un mācītājs Krogers. Šajā laikā mācību iestādes nosaukums bija “Katlakalna Pļavniekkalna skola”. Tagadējā skolas ēka celta no 1909. gada līdz 1910. gadam aptuveni 10 m attālumā no vecās skolas. Ēka celta par Katlakalna saimnieku un Rīgas pilsētas muižu valdes līdzekļiem. Līdz I pasaules karam skolai piederēja 6,6 ha zemes. Lieli nopelni vietējās sabiedrības dzīves aktivizēšanā un jaunās paaudzes izglītošanā bijuši skolas pārzinim Jānim Brakšam, par to viņam piešķirts Triju Zvaigžņu ordenis. Līdz I Pasaules karam skolā bija 4 klases, bet no 1923. gada tā darbojās kā sešgadīgā skola, savukārt II Pasaules kara laikā – kā Rīgas apriņķa Katlakalna ciema Pļavniekkalna septiņgadīgā skola, vēlāk – kā Pļavniekkalna astoņgadīgā skola, četrgadīgā pamatskola, bet 1971. gadā – slēgta. Pēc Katlakalna iedzīvotāju iniciatīvas 1993. gadā atjaunoja Pļavniekkalna sāķumskolas darbību.
Novadpētniecības materiāli tiek ievadīti datubāzē Novads. Šobrīd (2023.g.) datubāzē „Novads” ir >370 ieraksti par Katlakalnu.