Pirmās bibliotēkas Latvijas laukos veidojušās jau 19. gadsimta pirmajā pusē – Neretā, Priekulē, arī Baldonē, bet tās nebija latviešu organizētas.
1837.gadā dedzīgā latviešu skolu ierīkotāja un propagandētāja Vilhelma Kristiana Pantēnija jeb Panteniusa ietekmē Baldonē dibina Bibliotēkas biedrību un reizē arī bibliotēku ar 133 sējumiem. Nosacīti to varam dēvēt par bibliotēkas dibināšanas gadu.
Interesanti, ka Bibliotēkas biedrība ir vecākā Baldones biedrība, tās dibināšanas datums 1900. gada 6. septembris, kurai bija liela nozīme Baldones miesta izglītības un kultūras dzīves attīstībā. Baldones bibliotēkas biedrības nams atradās tagadējā Iecavas ielā, un kalpoja arī kā saiešanas jeb kultūras nams, kuru sabiedriskās dzīves aktivitāšu īstenošanai izmantoja arī pašdarbības kolektīvi, aizsargi un citi.
1900. gadā bibliotēkas krājumā bija jau 369 eksemplāri. Bibliotēka turpināja pastāvēt un veikt statūtos noteiktos mērķus-izsniegt bez atlīdzības neperiodiskos un periodiskos drukas izdevumus.
1923.gadā Kultūras fonda dome piešķīra Baldones bibliotēkas biedrībai bibliotēku (Valdības Vēstnesis, 1923. gada 24. marts 2. lpp.), bet 1924. gadā 1000 latu telpu izbūvei, bet ar sevišķu noteikumu – “dekorācijas pasūtināt mākslas akadēmijā, lai studējošiem būtu darbs un peļņa”. (Valdības Vēstnesis, 1924. gada 20. jūnijs)
1928.gada 14. augustā Baldones bezmaksas Tautas bibliotēkas nams nodega. Tā kā biedrības namam bija ārkārtīgi liela nozīme vietējā kultūras dzīvē un bija nepieciešamas telpas gan bibliotēkas, gan saiešanas vajadzībām, ātri tika nolemts vākt ziedojumus nama atjaunošanai.
Mērķis arī tika sasniegts, un jau 1929. gada 17. novembrī, valsts svētku priekšvakarā, tika svinēti atjaunotā nama atklāšanas svētki. „Jaunais nams ir ar plašu zāli, kurā var novietoties 400 apmeklētāju, bez tam te ir izbūvētas telpas bibliotēkai, lasītavai, sapulcēm, teātru vajadzībām u.c. Lielākā daļa darbu veikta pašu spēkiem, jo viens pats šīgada 29. septembra sarīkotais bazārs deva ap 3000 latu skaidra atlikuma. [..] Uzceldami tik īsā laikā lielo būvi, baldonieši ir pierādījuši, ka viņi var un grib iet kultūras cīnītāju pirmās rindās.” (IMV, 1929. gada 15. novembris). Jaunajā namā paredzēta vieta arī aizsargiem un krājaizdevu sabiedrībai.
1934.gadā bibliotēkas krājumā jau bija 1976 eksemplāri. Grāmatu skaits turpināja augt, līdz ar to pieauga arī lasītāju skaits un pārējie rādītāji, kas atspoguļoja bibliotēkas lietderību.
Bibliotēkas vēstures dokumentos atrodamas ikgadējas vēstules Kultūras fondam ar lūgumu piešķirt finansējumu grāmatu iegādei, kas arī devis pozitīvu rezultātu un iespējas iegādāties grāmatas.1. Pasaules kara laikā krājums pazuda. Pēc kara, biedrība krājumu veido, balstoties uz iedzīvotāju dāvinājumiem. Šis ir rosīgs laiks. Notiek dažādi priekšlasījumi, izrādes, koncerti, biedrības paspārnē darbojas pašdarbības teātra trupa. Viesojušās tā laika prominences, piemēram, 1936. gada 6.novembrī koncerts ar vietējā kora un mākslinieku Marisa Vētras un Lūcijas Garūtas piedalīšanos.
1939. gada 4. janvāra laikrakstā ’”Vadības vēstnesis” lasām : “Baldones bezmaksas tautas bibliotēkas biedrība, Baldones lopkopības pārraudzības biedrība un Baldones pagasta lauksaimniecības biedrība ir nolēmušas apvienoties vienā biedrībā ar nosaukumu Baldones pagasta lauksaimniecības biedrība”. Kā var spriest pēc pieejamajiem materiāliem, ir sākušās nesaskaņas un Bibliotēkas biedrība praktiski beidza pastāvēt. Par 2. pasaules kara gadiem vēstures avoti klusē. Skatot pieejamos materiālus, nākas skumji secināt, ka 2. Pasaules kara laikā Latvijas bibliotēku darbs praktiski nav noticis.
Par bibliotēkas dibināšanas oficiālo gadu tiek uzskatīts 1945.gads, kad veikts pirmais ieraksts bibliotēkas inventāra grāmatā.
Ēka Rīgas ielā 97, kur bibliotēka atrodas arī šodien, bijusi Baldones mežniecības īpašums. Sākotnēji tā bijusi vienstāva ēka, laika gaitā uzbūvēts otrais stāvs, kurā šobrīd atrodas privātīpašumā esoši dzīvokļi.
1953.gadā kā atsevišķa vienība tiek izveidota Baldones bērnu bibliotēka.
1962.gadā Baldones bibliotēkai-Teicama darba bibliotēkas nosaukums.
2004.gadā bērnu un pieaugušo bibliotēkas apvienojas, jo abas atrodas viena ēkā un tādējādi neveidojas grāmatu dublēšanās, ietaupās līdzekļi. Tiek pagarināts bibliotēkas darba laiks, lasītājus apkalpo sešas dienas nedēļā. Bibliotēkas statuss bieži mainījies administratīvi teritoriālo reformu rezultātā. Nosaukumi bijuši dažādi: rajona bibliotēka, strādnieku ciemata bibliotēka, pilsētas bibliotēka.
Šodien oficiālais nosaukums : Baldones bibliotēka.
Bibliotēka vienmēr bijusi vienotas bibliotēku sistēmas sastāvdaļa kā Padomju Latvijā, tā arī mūsdienu Latvijas Republikā. Ir izdzīvota centralizācija un decentralizācija. Katrs no šiem laikiem ir atšķirīgs. Centralizācijas laikā- līdz neatkarības atgūšanai, grāmatas tika sūtītas centralizēti. Izvēles praktiski nebija, bet grāmatu nodrošinājums bija labs un tās jau bija apstrādātas, atlika tikai izsniegt lasītājiem. Centralizēti tika veikts viss darbs, cenzūra noteica- kādas grāmatas nedrīkst atrasties fondā. Šobrīd situācija ir citādāka, grāmatas pērk un apstrādā pati bibliotēka, kas ir pozitīvi – varam izvērtēt lasītāju vēlmes un pirkt vajadzīgo. Arī iespieddarbu atlasi izslēgšanai no fonda veic bibliotēkas darbinieki.
Bibliotēka, ar pašvaldības atbalstu, sekmīgi darbojusies un ir akreditēta visus šos gadus. Kā pamats sekmīgai darbībai pārdomāts un bibliotēkas statusam atbilstošs grāmatu krājums. Svarīgs komponents – mūsu uzticīgie lasītāji. Prieks, ka uz bibliotēku nāk ģimenes jau vairākās paaudzēs. Veidojas lasītāju pēctecība.
Protams, ka šodien bibliotēka nav tikai grāmatu un periodikas apmaiņas punkts. Liela nozīme ir informācijas tehnoloģijām. Tas ļauj dažādiem iedzīvotāju slāņiem izmantot internetu bez maksas, ir vieglāk strādāt bibliotekāriem.
1999.gadā tika atvērta interneta lasītava ar diviem datoriem ( Sorosa fonda projekts par Sabiedrisko interneta pieejas punktu veidošanu SIPP). Interneta pieslēgumu izdevās iegūt tikai 2000. gadā. Tas saistīts ar Baldones ģeogrāfiskajām īpatnībām un bibliotēkas atrašanās vietu. Pirms 15 un vairāk gadiem sakaru attīstībai un interneta pieslēgumam bija vēl tāls ceļš ejams līdz šodienas līmenim. Jāpiezīmē, ka interneta pieslēgums bibliotēkas vēsturē ir dēku pilns- gan nozagtas antenas, gan nozāģēti uztveršanas torņi, gan darbības pārtraukums pirms 10 gadiem, kad izdega dzīvoklis virs bibliotēkas un nācās daļēji slēgt bibliotēku.
No 2003.gada līdz šodienai ir bijuši gan KM organizētie projektu konkursi, gan Bila un Melindas Geitsu projekts “Trešais tēva dēls”, kura ietvaros bibliotēkas datorparku papildinājuši datori, daudzi no tiem jau savu mūžu nokalpojuši.
Šobrīd projekta “Publiskie interneta pieejas punkti “ietvaros ir iegādāti 5 jauni, jaudīgi datori bibliotēkas lietotājiem un multifunkcionālā kopēšanas iekārta.
Ar domes atbalstu iegādāti datori darbiniekiem lietotāju apkalpošanai. Strādājam Latvijas publisko bibliotēku vienotajā automatizētajā sistēmā BIS ALISE.
No 2006. gada tika veikta fonda rekataloģizācija, katrai grāmatai piešķirts savs unikālais svītrkods.
2008.gadā bibliotēka akreditēta kā vietējās nozīmes bibliotēka.
No 2012.gada sākta lasītāju automatizēta apkalpošana. Lasītāju dati tiek ievadīti datu bāzē.
2014. gadā veikta pilnīga automatizēta bibliotēkas fonda inventarizācija.
No 2016. gada lasītājiem piedāvājam attālināto pieslēgšanos bibliotēkas katalogam ar iespēju pašiem veikt rezervāciju un grāmatu lasīšanas termiņa pagarināšanu.
2017. gada rudenī bibliotēka tika atkārtoti akreditēta.
2023.gadā Baldones novada bibliotēka, Administratīvi teritoriālās reformas ietvaros, tiek pievienota jaunizveidotajai Ķekavas novada Centrālajai bibliotēkai kā struktūrvienība ar nosaukumu Baldones bibliotēka.
1958. gada 23.maija lēmumā Nr.17 Rīgas rajona Baložu strādnieku ciemata Darbaļaužu deputātu padomes izpildu komiteja nodibina Baložu strādnieku ciemata bibliotēku 1958. g. 1. jūlijā, atvēlot divas darbinieku vienības – bibliotēkas vadītājs un bibliotekārs.
1959. gadā bibliotēka uzsāk darbu vienā istabā bijušajā Padomju ielā 5 (tagad Medema iela 5).
1961. gadā bibliotēka pārceļas uz jaunuzceltajā kultūras namā bibliotēkas vajadzībām paredzētajām telpām. Pirmā vadītāja bija Vaira Lorberga.
1972 .gadā, īstenojot valsts lēmumu, ka katrā pilsētciematā ir jābūt bērnu bibliotēkai, vienā no līdzšinējām bibliotēkas telpām tiek atklāta Baložu pilsētciemata bērnu bibliotēka ar 2 bibliotekāriem darbiniekiem. Pirmā bērnu bibliotēkas vadītāja bija Biruta Rudzīte, no 1978.g.– 2003.g. Anna Lemeševska.
1976. gadā bibliotēkas vadītājas pienākumus pārņem abonementa vadītāja Dainuvīte Markelova.
70.– 80. gados, centralizētās bibliotēku sistēmas darbības laikā, bibliotēka zaudē savu juridisko un finansiālo patstāvību. Tās fonda komplektēšanu un bibliotekārā darba virzienus nosaka Rīgas rajona centrālā bibliotēka (RCB). Ciemata bibliotēkas tiek iekļautas RCB struktūrā kā Lasītāju apkalpošanas nodaļas.
1981.gadā Rīgas rajona kultūras nodaļa apbalvo bibliotēku ar Goda rakstu par veiksmīgi organizētu darbu lasītāju apkalpošanā.
1990. gada nogalē notiek RCB decentralizācija – bibliotēku grāmatu fondu nodošana pilsētu un pagastu izpildkomitejām, līdz ar to Baložu pilsētā esošās tautas bibliotēkas pārņem Baložu pilsētas pašvaldība.
1999. gadā tiek atzīmēta bibliotēkas 40 gadu jubileja. Bibliotēku ir daudzu iecienīta un iemīļota, apliecināja kuplo lasītāju un sveicēju pulks.
2000. gada nogalē tiek iegādāta BIS ALISE (bibliotēku informācijas sistēma), ar ko tiek uzsākta bibliotēkas automatizācija un attīstība – veidots bibliotēkas elektroniskais katalogs.
2001. gadā arhitekts Laimonis Šmits izstrādāja bibliotēkas rekonstrukcijas projektu, kas tiek realizēts trīs kārtās.
2001. gadā Baložu pilsētas domes priekšsēdētājs A. Adats pasniedz Pateicības rakstu bibliotēkas kolektīvam par pilsētas vēstures apzināšanu.
2002. gadā bibliotēkai ir pastāvīgs interneta pieslēgums, kas paver plašas informācijas iespējas.
2002. gadā pirmās kārtas remontdarbu laikā izveido arhīva telpas un uzstāda mobilos plauktus, veic sanitārā mezgla pārbūvi.
2003. gadā tiek iegādāts WebPac modulis, kas nodrošina e-kopkataloga redzamību internetā.
2003.gada 18.jūnijā Baložos notiek Rīgas rajona bibliotēku VVBIS pilotprojekta noslēgums, pulcēja augsta ranga bibliotēku nozares speciālistus un plašu rajona bibliotekāru skaitu.
2003. gadā bibliotēkai tiek pievienota Baložu pilsētas bērnu bibliotēka kā bērnu apkalpošanas nodaļa.
2003. gadā otrajā kārtā, nojaucot starpsienas un apgūstot gaiteņus, izveido plašu integrēto bibliotēkas telpu, ierīko interneta lasītavu. Īpaši tika padomāts par bērniem, izveidojot interesantu bērnu nodaļu ar telti, bērnu paklāju, dekoriem, spēlēm, rotaļlietām u.c. bērniem saistošām lietām.
2003. gada 30. septembrī jauno telpu svinīgajā atklāšanā Latvijas Nacionālās bibliotēkas direktora vietniece Annas Mauliņas teica : „Kamēr valsts vilcinās ar Gaismas pils celšanu, Baložos tapusi skaista mazā Gaismas pils, kurai jākalpo par piemēru citām pašvaldībām.”
2004. gadā trešajā kārtā aprīko visas bibliotēkas telpas ar jaunām mēbelēm un grāmatu plauktiem.
2004. gadā 13.septembrī Baložu pilsētas bibliotēka tiek reģistrēta Bibliotēku reģistrā.
2005. gadā bibliotēkā tiek uzsākta krājuma rekataloģizācija.
2005. gada 7. oktobrī notiek Rīgas rajona 4. Grāmatu svētki – kas pulcē ievērojamus politiķus, rakstniekus un lielu rajona bibliotekāru, lasītāju un skolnieku skaitu.
2005. gadā Rīgas rajona padomes pasniedza Atzinības rakstu bibliotēkas vadītājai D. Markelovai par aktīvu līdzdalību Rīgas rajona bibliotekārā darba attīstībā.
2004. gadā bibliotēka piesakās un piedalās VKKF kultūras programmā Lasīšanas veicināšana apakšprogramma “Bērnu žūrija”.
2008. gadā bibliotēka uzsāk automatizētu lietotāju apkalpošanu. Bibliotēkas lasītājiem iespējams iegūt lietotāja vārdu un paroli, lai caur internetu, e-katalogā varētu veikt grāmatu pasūtīšanu, termiņa pagarināšanu, redzēt savus datus par izsniegtajām un pasūtītajām grāmatām.
2008. gadā 24.oktobrī tiek atzīmēta bibliotēkas 50 gadu jubileja
2008. gadā Rīgas rajona padomes Izglītības un kultūras pārvalde pasniedza Atzinību bibliotēkas kolektīvam 50 gadu darba jubilejā par nozīmīgu ieguldījumu bibliotēkas darba attīstībā.
2008. gadā Baložu pilsētas dome pasniedz Pateicības rakstu bibliotēkas 50 gadu jubilejā par ieguldīto darbu pilsētas attīstībā.
2008. gadā 10. decembrī Rīgas rajona padome un Salaspils novada bibliotēka pasniedz Goda rakstu bibliotēkai „Gada bibliotēka 2008” par ieguldījumu bibliotekāro procesu sakārtošanā un sekmīgu komandas darbu.
2009. gada sākumā pabeigta krājuma rekataloģizācija , viss bibliotēkas krājums ir pieejams e-katalogā.
2009. gada 10. jūnijā Baložu pilsētas bibliotēka tiek akreditēta.
2009. gadā pēc teritoriālās reformas bibliotēka zaudē savu juridisko un finansiālo patstāvību, to kā struktūrvienību iekļauj Ķekavas novada Kultūras aģentūrā.
2009. gadā ar novada domes lēmumu 4.§ 4.2. bibliotēka noteikta par Ķekavas novada galveno bibliotēku bibliotekārajā darbā.
2010.gadā bibliotēka iesaistās LNB Lasīšanas veicināšana programmā “Pirmā tikšanās ar bibliotēku”.
2010. gada 19.maijā bibliotēka organizē Pierīgas bibliotēku novadpētniecības semināru Baložos.
2010. gada 15. decembrī Salaspils novada bibliotēkas direktore D. Orbidāne pasniedz Goda rakstu “Gada bibliotekārs 2010” bibliotēkas vadītājai D. Markelovai par mērķtiecīgu darbu vienotas bibliotēku sistēmas izveidē un attīstībā Ķekavas novadā.
2010.gadā 28.decembrī Ķekavas novada pašvaldības kultūras aģentūras direktors E. Štāls pasniedz balvu “Gada lepnums 2010” bibliotēkas vadītājai D. Markelovai.
2011.gadā uzsākta žurnālu elektroniska izsniegšana, pasūtīšana.
2011.gadā v/a “Kultūras informācijas sistēmas” un Lattelecom Valdes priekšsēdētājs J.Gulbis pasniedz Atzinības rakstu bibliotēkai par dalību publisko bibliotēku attīstības projekta “Trešais tēva dēls” un Lattelecom projekta “Pieslēdzies, Latvija!” kopīgi rīkotajā akcijā “Bibliotēka dodas pie lietotāja”.
2011. gadā ar novada domes lēmumu 6.§ 1. bibliotēka tiek noteikta par metodisko centru Ķekavas novada vispārizglītojošo skolu bibliotēkām bibliotekārajā darbā un vienotas bibliotēku informācijas sistēmas jautājumos.
2013. gada 30. oktobrī bibliotēka tiek uzņemta UNESCO Latvijas Nacionālās komisijas tīkla “Stāstu bibliotēkas”.
2013. gada 22. novembrī tiek atzīmēta bibliotēkas 55 gadu jubileja
2013. gada nogalē tiek reorganizēta Ķekavas novada Kultūras aģentūra.
2014. gada 1. janvāri bibliotēka kā struktūrvienība tiek iekļauta Baložu pilsētas kultūras centrā.
2014. gadā Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) Bērnu literatūras centrs un LNB Atbalsta biedrība iekļauj bibliotēku Projekta “Lasīšanas veicināšanas programma „Grāmatu starts” īstenošanai”.
2017. gadā tiek dibināts bibliotēkas “Lasītāju klubs”.
2018. gadā tiek atzīmēta bibliotēkas 60. gadu jubileja.
2021.gadā Baložu bibliotēkai tiek iegādāts grāmatu viedais skapis jeb pakomāts un grāmatu nodošanas iekārta.
2023.gada 1.janvārī Ķekavas novadā notiek bibliotēku reorganizācija. Tiek izveidota jauna iestāde “Ķekavas novada centrālā bibliotēka”, kuras funkcijas veic Baložu pilsētas bibliotēka.
Bibliotēka organizē tematiskas tikšanās ar ievērojamām un interesantām personībām. Baložu bibliotēkā ir viesojušies ārsts, diplomāts, politiķis Georgs Andrejevs, viceadmirālis Gaidis Andrejs Zeibots, dzejnieki Knuts Skujenieks, Alfrēds Krūklis, Anda Līce, Maija Laukmane, Ieva Samauska, Valdis Artavs, prozaiķi Zigmunds Skujiņš, Alberts Bels, Māra Svīre, Vladimirs Kaijaks, Arno Jundze, Karīna Račko, Māris Bērziņš u.c., aktieri Kārlis Sebris, Kārlis Pamše, Velta Skurstene, Dz. Klētniece, M. Vērdiņš, J. Paukštello, Ģ.Jakovļevs , L.Pupure, kino režisors J. Streičs u.c. Kristīgas pārrunas vadījuši izdevniecības „Svētdienas rīts” un Kristīgā radio pārstāvji, mācītāji Juris Rubenis, Indulis Paičs, P. Kļaviņš, diakons Gunārs Konstantinovs, par misijas darbu Bolīvijā dalījās Liene Svoka u.c. Ar eksotiskiem ārzemju ceļojumu iespaidiem ir dalījušies Pēteris Strubergs, Harijs Sils, kā arī vietējie baložnieki Ludmila Vinogradova, Astrīda Baibusa, Diāna Zandberga un Jānis Zandbergs, Jons Naudžūns u.c.
Pasākumi bērniem
Bibliotēka regulāri rīko pasākumus aktīvā sezonā: pašiem mazākajiem „Ķiparu piparu” rīta stundas , trīsgadniekiem „Grāmatu starts”, „Tēva dienu”, pasākumus bērnu žūrijas ekspertiem , bibliotekārās stundas, “Drošība internetā” , tematiskās radošās darbnīcas, konkursus u.c. aktivitātes.
1972.gadā bibliotēka pārvietota uz daudzdzīvokļu mājas “Straumes” telpām. No 1994.gada aprīļa bibliotēkas vadību pārņēma Sandra Bergmane. 1999.gada 22.septembrī Daugmales pagasta padome pieņēma lēmumu par bibliotēkas pārvietošanu uz Daugmales pagasta padomes telpām. 2000. gada janvārī Daugmales bibliotēka sāka savu darbību Daugmales pagasta padomei piederošajās telpās.
No 2001. gada 1. septembra – 2019.g. jūnijam Daugmales bibliotēkas vadītājas pienākumus veica Velta Cīrule.
No 2019.gada 8.jūlija par bibliotēkas vadītāju sāk strādāt Iveta Barone.
2006. gadā veikts kapitālais remonts, iegādāts jauns inventārs, nomainīti logi. Bibliotēku reģistrā reģistrēta 2004.gada 13.septembrī, un tās oficiālais nosaukums ir Daugmales pagasta bibliotēka.
2016.gada 17.novembrī bibliotēka tika akreditēta uz pieciem gadiem.
2023.gada 1.janvārī Ķekavas novadā notiek bibliotēku reorganizācija. Tiek izveidota jauna iestāde ‘’Ķekavas novada centrālā bibliotēka’’, kuras viena no struktūrvienībām ir Daugmales pagasta bibliotēka.
No 1961.- 1975.gadam darbu turpina Lilija Mirdza Gulbe. Katlakalnā nostrādāti 14 gadi, kopumā par bibliotekāri 31 gads.
Darbs tiek turpināts Ķekavā, un ar 1980.gadu bibliotēka pārceļas atpakaļ uz Katlakalna Tautas namu un par bibliotēkas vadītāju sāk strādāt Vaira Lorberga. 1961.gadā ievēlēta Rīgas pilsētas Lietišķās un tēlotājas mākslas komitejā. Vadīti pulciņi un studijas – Ķekavā, Mālpilī, Siguldā, Krimuldas zinātniski pētnieciskajā saimniecībā. Vaira Lorberga ir Tautas daiļamata meistare ar daudziem Goda un atzinības rakstiem, gan lietišķajā mākslā, gan bibliotekārajā darbā. 25 gadi nostrādāti par vadītāju Katlakalna bibliotēkā un kopumā 50 gadi Rīgas rajona bibliotēkās- Ropažos, Baložos, Katlakalnā. 2008.gadā Vairai Lorbergai tiek piešķirts Ķekavas Goda cilvēka tituls, visu savu dzīvi veltījusi cilvēkiem – ievedot grāmatu pasaulē vairākas ķekaviešu paaudzes, bijusi stingra, prasīga un labestīga darbaudzinātāja, apmācot bibliotekāra profesijai daudzus bibliotekārus. Pateicoties Vairai Lorbergai, pēc labākās sirdsapziņas paveikts darbs kļuvis par Katlakalna bibliotēkas vizītkarti.
Ar 1999.gadu bibliotēkai telpas tiek iedalītas pirmajā stāvā – bijušajā feldšeru punktā, kur telpas ir nedaudz plašākas, bet ne uz ilgu laiku. Ar 1999.gadu bibliotēkā par bibliotekāri sāk strādāt Daiga Dinsberga un no 2003.gada oktobra par vadītāju. No 2005.gada par bibliotekāri bibliotēkā sāk strādāt Helēna Meija.
- 2007.gada 19.oktobrī bibliotēka svinēja 100 gadu pastāvēšanas jubileju. Par radošu darbu bibliotēkas kolektīvam tiek piešķirti Atzinības raksti par godprātīgu un radošu darbu.
- 2013.gadā, Ķekavas novada Kultūras aģentūras laikā, Reiņa Zobena vadībā tiek rakstīts projekts ,,Katlakalna bibliotēkas rekonstrukcija Katlakalna Tautas nama telpās’’. Bibliotēkas projektu veic SIA ,,Arhitekta J.Pogas birojs’’ Jura Pogas vadībā. Bibliotēkas renovācijas darbi tiek pabeigti 2014.gada 1.febuārī. 2014.gada 6.martā notiek Katlakalna bibliotēkas atklāšana.
- 2013.gada nogalē tiek reorganizēta Ķekavas novada Kultūras aģentūra.
- 2014.gada 1.janvārī, bibliotēka kā struktūrvienība tiek iekļauta Ķekavas kultūras centrā.
- 2016.gadā, domājot par jauniešiem, tiek izveidots pasākumu cikls-‘’Iepazīsti profesiju’’.
- 2023.gada 1.janvārī Ķekavas novadā notiek bibliotēku reorganizācija. Tiek izveidota jauna iestāde ‘’Ķekavas novada centrālā bibliotēka’’, kuras viena no struktūrvienībām ir Katlakalna bibliotēka.
Bibliotēka organizē tematiskas tikšanās ar ievērojamām un interesantām personībām. Bibliotēkā ir viesojušies – Ķīmijas zinātņu doktore, Valsts emeritētā zinātniece, vairāku grāmatu autore Milda Pormale, ārsts, politiķis un bijušais Latvijas valsts prezidents Valdis Zatlers, žurnāliste un Cigun trenere Kaija Zemberga, dzejniece Māra Zālīte, akordioniste Inita Āboliņa, rakstnieki Jānis Arvīds Plaudis, Vilis Seleckis, Inga Ābele, Jānis Ūdris, Jana Egle, Inese Aizstrauta, Inese Prisjolkova, Andris Račs, Alīna Voronova, dārznieki Elga un Aldis Bražūni, rakstnieks un uzņēmējs Jūlijs Krūmiņš, bijušais politiķis Jānis Jurkāns, Air Baltic pilots Normunds Dreimanis, dziedātājs Viktors Lapčenoks, kapteinis, Antons Ikaunieks ar kursa biedriem, dizainere Guna Stikāne, Miltiņu ģimene, daiļdārzniece Ilma Nereta, makrobiotiķis Roberts Lācītis, ‘’Bibliokuģa’’ kapteinis Gints Šīmanis un Hedviga Inese Podziņa u.c.
1910.gada 1.februārī Vidzemes vicegubernators apstiprina Doles Saviesīgās biedrības iesniegto projektu – uz Vecā kroga pamatiem būvēt Doles biedrības namu par tautas saziedotajiem līdzekļiem. Namu atklāj 1911.gada 2.oktobrī.
1921.gadā Doles pagastā darbojas Doles lasāmais klubs, kura dibināšanas rosinātāji ir Doles – Ķekavas sešklasīgās pamatskolas pārzinis Pēteris Leitis. 1929.gadā klubā darbojas 96 biedri un bibliotēka ar 874 sējumiem.
1937.gadā krājums pieaug līdz 1275 sējumiem. Padomju varas laikā Doles Tautas namā (šāds nosaukums radās pēc Pirmā pasaules kara) atrodas ciema izpildkomiteja.
Kopš 1947.gada ir saglabājušās bibliotēkas inventāra grāmatas, tāpēc šis gads tiek pieņemts par Ķekavas ciema bibliotēkas dibināšanas gadu, kurā par vadītājām daudzus gadus ir strādājušas Zenta Raita, Zinaida Ļepņova, Ruta Bīlande. Kopš 1994.gada bibliotēku vada Mārīte Ķempele.
2009.gada pavasarī bibliotēka pārceļas uz jaunām, speciāli bibliotēkai piemērotām telpām renovētajā Doles Tautas namā.
Mūsdienās bibliotēkas pamatmērķis ir daudzveidīgu resursu un pakalpojumu piedāvājums atbilstoši atsevišķu indivīdu un grupu informācijas, izglītības un personības pilnveidošanas vajadzībām, ieskaitot brīvā laika pavadīšanu. Bibliotēkai ir liela nozīme demokrātiskas sabiedrības attīstībā.
Bibliotēka organizē literatūras popularizēšanas pasākumus, literāras ekskursijas, izstādes, jaunumu apskatus u.c. Informācija par jaunumiem tiek publicēta vietējā preses izdevumā ,,Ķekavas Novads”, Ķekavas novada mājas lapā, sociālajā tīklā Facebook.